Latvijas hokeja izlase Eiropas čempionātā Berlīnē (1932). Foto: P. Skujas kolekcija (autors nezināms).

Kad attēlā redzamie hokejisti 1932. gada martā devās uz savu pirmo starptautisko turnīru, uz Eiropas čempionātu Berlīnē, diez vai viņi spēja iedomāties, ka reiz hokejs Latvijā kļūs par sporta veidu Nr. 1. Nez vai viņi varēja uzminēt, ka pasaules čempionātos mūsu valstsvienību pavadīs vesela līdzjutēju “armija”, bet mājās palikušie īkšķu turētāji būs skaitāmi desmitos tūkstošu. Taču bez viņiem, bez 30. gadu celmlaužiem, nav iedomājams hokejs mūsdienu Latvijā. Šī sporta veida saknes ir spēcīgas un tās ir stabils pamats vairākām hokejistu paaudzēm, kas te izaugušas. Šie vīri, kuri devās ledus laukumos ar dīvainām slidām, trūcīgu ekipējumu un apbrīnojamu mērķtiecību, piedzīvojot dažkārt graujošus zaudējumus un emocionālas uzvaras, ir pelnījuši, lai viņus atcerētos. Bez viņiem hokejs Latvijā būtu citāds un, visticamāk, tas nebūtu tādā līmenī, kādā ir pierasts to redzēt tagad.

Šis stāsts ir par viņiem!